Kokle ir latviešu tautas nacionālais instruments. Tās izcelsme meklējama baltu tautās. Senākā arheoloģiskā liecība ir 13. gs. Tērvetes pilskalnā atrasts ornamentēts bērza gabaliņš. Etnomuzikologs Valdis Muktupāvels kokli nodēvējis par latviskās identitātes nesēju, muzikālās tautas mantojumu un dziedošās tautas gara simbolu.

Sastīgoju zelta stīgas, lai var skaņi padziedāt, zelta kokle, zīda stīgas – neviens cits latviešu tautas instruments nav ieguvis zelta apzīmējumu. Kokli un tās spēlētājus latviešu tautasdziesmas, pasakas un ticējumi apveltījušas tikai ar labām īpašībām.

• Alūksnes Mūzikas skolā Kokles spēles klase tika atvērta 1959. gadā un pirmsākumā darbojās līdz 1979. gadam. Tās pirmā skolotāja bija Gaida Vīksna, kura izveidoja arī koklētāju ansambli. Ar savu muzicēšanu tas kuplināja pilsētas un rajona kultūras pasākumus.
• 1986. gadā Kokles klase tika atjaunota, kad darbu Alūksnē uzsāka Dace Banka (Dokteniece).
• Kopš 1989. gada par kokles spēles skolotāju strādā Inga Kalniņa (Ķere). Viņa arī kļuva par koklētāju ansambļa Saulīte dibinātāju, kurš piedalījies Vispārējos Latviešu Dziesmu svētkos Rīgā (1993., 1998., 2003., 2008., 2013., 2018.), Latvijas kokļu mūzikas dienās un festivālos, draudzības koncertos un koklētāju ansambļu skatēs.
• 2017./2018. mācību gadā pēc Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvēšanas, kolektīvam pievienojas Alūksnes Mūzikas skolas absolvente Dana Berkule.

Kokles spēles izglītojošā misija

Radīt tautas kultūras mantojuma saglabāšanu un pārmantotību no paaudzes paaudzē. Rosināt latviskās izjūtas un pašapziņas veidošanos, mīlestību pret savas tautas kultūru. Veicināt pozitīvu gaisotni mācību procesā.